Pamatzināšanas par dzesēšanas iekārtu apkopi un nodošanu ekspluatācijā

1. Kondensācijas temperatūra
Kompresora sistēmas kondensācijas temperatūra attiecas uz temperatūru, kurā aukstumaģents kondensējas kondensatorā, un atbilstošais aukstumaģenta tvaika spiediens ir kondensācijas spiediens.
Kondensācijas temperatūra ir viens no galvenajiem darbības parametriem dzesēšanas ciklā. Faktiskajai saldēšanas iekārtai, ņemot vērā nelielo citu konstrukcijas parametru diapazonu, kondensācijas temperatūru var uzskatīt par vissvarīgāko darbības parametru. Tas ir tieši saistīts ar dzesēšanas ierīces dzesēšanas efektu, drošību un uzticamību. un enerģijas patēriņa līmeni.
2. Iztvaikošanas temperatūra
Iztvaikošanas temperatūra attiecas uz temperatūru, kad aukstumaģents iztvaiko un vārās iztvaicētājā, kas atbilst atbilstošajam iztvaikošanas spiedienam. Iztvaikošanas temperatūra ir arī svarīgs parametrs saldēšanas sistēmā.
Iztvaikošanas temperatūra ideālā gadījumā ir saldēšanas temperatūra, bet aukstumaģenta iztvaikošanas temperatūra faktiskajā darbībā ir nedaudz zemāka par dzesēšanas temperatūru par 3 līdz 5 grādiem.
3. Sūkšanas temperatūra
Sūkšanas temperatūra attiecas uz temperatūru, kad aukstumaģents nonāk kompresorā, kas parasti ir augstāka par iztvaikošanas temperatūru. Tā kā iztvaikošanas temperatūra ir aukstumaģenta piesātinājuma temperatūra, bet sūkšanas temperatūra ir pārkarsētās gāzes temperatūra, aukstumaģents šajā laikā kļūst par pārkarsētu gāzi. Šajā laikā starpība starp sūkšanas temperatūru un iztvaikošanas temperatūru ir sūkšanas pārkarsēšana.
4. Pārkarsēt
Pārkaršanas definīcija: attiecas uz temperatūras starpību starp zema spiediena pusi un tvaiku temperatūrai jutīgajā spuldzē.
Pārkaršanas mērīšanas metode: mēra iztvaikošanas spiedienu pozīcijā, kas ir pēc iespējas tuvāka temperatūras sensora spuldzei, pārveido rādījumu temperatūrā un pēc tam atņem temperatūru no faktiskās temperatūras, kas izmērīta pie temperatūras sensora spuldzes. Pārkarsējumam ir jābūt no 5-8 grādiem.
5. Pārdzesēšana
Zemdzesēšanas pakāpes definīcija: starpība starp piesātinātā šķidruma temperatūru, kas atbilst kondensatora kondensācijas spiedienam, un šķidruma faktisko temperatūru kondensatora izejā.
Inženierzinātnēs izplūdes spiedienu parasti uzskata par aptuveni kondensācijas spiedienu, un starpība starp piesātinātā šķidruma temperatūru, kas atbilst izplūdes spiedienam, un šķidruma temperatūru pie kondensatora izejas tiek uzskatīta par zemas dzesēšanas pakāpi. Šādas tuvināšanas iemesls ir tāds, ka spiediena kritums kondensatorā ir neliels, salīdzinot ar iztvaicētāju. Gaisa dzesēšanas kondensatoriem piemērotāka ir zemdzesēšanas pakāpe no 3 līdz 5 grādiem. Kad dzesēšanas sistēma cirkulē normāli, kondensatora izvadā parasti ir noteikta zemdzesēšanas pakāpe.
6. Iesūkšanas pārkaršanas ietekme
Ja sūkšanas caurulē nav pārkaršanas, tas var izraisīt šķidruma aizplūšanu atpakaļgaisā un pat izraisīt slapjā gājiena šķidruma triecienu, kas var sabojāt kompresoru. Lai izvairītos no šīs parādības, ir nepieciešama noteikta sūkšanas pārkaršanas pakāpe, lai nodrošinātu, ka kompresorā nonāk tikai sauss tvaiks (ko nosaka aukstumaģenta raksturs, pārkaršanas esamība nozīmē, ka šķidrais aukstumaģents iztvaiko).
Tomēr pārāk augstai pārkaršanas pakāpei ir arī trūkumi. Augsta pārkaršanas pakāpe izraisīs kompresora izplūdes temperatūras paaugstināšanos (izplūdes pārkaršanu), un kompresora darbības stāvokļa pasliktināšanās samazinās kalpošanas laiku. Tāpēc sūkšanas pārkarsēšana jākontrolē noteiktā diapazonā.
Izplešanās vārsts uztver temperatūras starpību starp atgaitas gaisa temperatūru un faktisko iztvaikošanas spiedienu (kas atbilst piesātinājuma temperatūrai) caur temperatūras sensoru daļu, kas novietota uz kompresora atgaitas gaisa caurules vai iztvaicētāja izejas (temperatūras starpība ir iesūkšanas gaisa pārkarsēšana) un iestatiet Izplešanās vārsta atvēršanas regulēšana, pamatojoties uz fiksēto pārkaršanu, ir līdzvērtīga iztvaicētāja šķidruma padeves regulēšanai un visbeidzot sūkšanas pārkaršanas regulēšanai.
Tagad dažiem modeļiem (piemēram, vairāku līniju frekvences pārveidošanai) ir arī izplešanās vārsti, kas īpaši kontrolē kondensāta dzesēšanas pakāpi. Ja zemdzesēšanas pakāpe nav pietiekama, palieliniet zemdzesēšanas ķēdes izplešanās vārsta atvēršanu, lai palielinātu izsmidzinātā šķidruma daudzumu, lai atdzesētu aukstumaģentu galvenajā kontūrā un uzlabotu kondensācijas efektu.
Aukstumaģenta temperatūrai, kad tas iztvaiko iztvaicētājā, ir liela ietekme uz dzesēšanas efektivitāti. Par katru 1 grādu tā samazinās, jauda ir jāpalielina par 4 procentiem, lai iegūtu tādu pašu dzesēšanas jaudu. Tāpēc, ja apstākļi atļauj, attiecīgi paaugstiniet iztvaikošanas temperatūru. Būtu izdevīgi paaugstināt saldēšanas sistēmas efektivitāti.
7. Iztvaikošanas temperatūras regulēšana
Iztvaikošanas temperatūras regulēšana ir paredzēta, lai kontrolētu iztvaikošanas spiedienu faktiskajā darbībā, tas ir, lai pielāgotu zemspiediena manometra spiediena vērtību. Darbības laikā termiskās izplešanās vārsta (vai droseļvārsta) atvēršana tiek noregulēta, lai regulētu zema spiediena spiedienu. Ja izplešanās vārsta atvēršanas pakāpe ir liela, paaugstinās iztvaikošanas temperatūra, paaugstinās arī zemais spiediens un palielinās dzesēšanas jauda; ja izplešanās vārsta atvēršanas pakāpe ir maza, iztvaikošanas temperatūra samazinās, samazinās arī zemais spiediens un samazinās dzesēšanas jauda.
8. Iztvaikošanas temperatūru ietekmējošie faktori
Faktiskajā saldēšanas iekārtas darbībā iztvaikošanas temperatūras maiņa ir ļoti sarežģīta. Papildus tam, ka to tieši kontrolē izplešanās vārsts (droseles vārsts), tas ir saistīts arī ar atdzesētā objekta siltuma slodzi, iztvaicētāja siltuma pārneses laukumu un kompresora jaudu. saistīti. Mainoties vienam no šiem trim nosacījumiem, neizbēgami attiecīgi mainīsies arī dzesēšanas sistēmas iztvaikošanas spiediens un temperatūra. Tāpēc, lai nodrošinātu stabilu iztvaikošanas temperatūras darbību noteiktajā diapazonā, operatoram ir savlaicīgi jāzina iztvaikošanas temperatūras izmaiņas. Atbilstoši iztvaikošanas temperatūrai Saskaņā ar mainīgo sistēmas likumu iztvaikošanas temperatūru var noregulēt savlaicīgi un pareizi.
9. Siltuma slodzes ietekme uz iztvaikošanas temperatūru
Siltuma slodze attiecas uz dzesējamā objekta siltuma izdalīšanos. Palielinoties siltuma slodzei un citiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, paaugstināsies iztvaikošanas temperatūra, palielināsies arī zemspiediena spiediens, kā arī palielināsies iesūkšanas gāzes pārkaršana. Šajā gadījumā izplešanās vārstu var atvērt tikai, lai palielinātu aukstumaģenta cirkulāciju, bet izplešanās vārstu nevar aizvērt, lai samazinātu zemo spiedienu zemā spiediena palielināšanās dēļ. Tas izraisīs lielāku sūkšanas pārkaršanu, paaugstinātu izplūdes gāzu temperatūru un pasliktinās darbības apstākļi. Regulējot izplešanās vārstu, regulēšanas apjoms katru reizi nedrīkst būt pārāk liels, un tas ir jādarbina noteiktu laiku pēc regulēšanas, lai atspoguļotu, vai siltuma slodze un dzesēšanas jauda ir līdzsvarota.
Dzesēšanas kompresora enerģijas maiņas ietekme uz iztvaikošanas temperatūru. Palielinot saldēšanas kompresora enerģiju, attiecīgi palielināsies kompresora sūkšanas jauda. Ja citi apstākļi paliek nemainīgi, augstais spiediens palielināsies un zemais spiediens samazināsies. Attiecīgi pazemināsies arī iztvaikošanas temperatūra. Lai turpinātu uzturēt ražošanas procesā nepieciešamo iztvaikošanas temperatūru, ir nepieciešams atvērt lielu izplešanās vārstu, lai paaugstinātu zemo spiedienu līdz norādītajam diapazonam. Pēc tam, kad dzesēšanas kompresors palielina enerģiju, lai noteiktu laiku varētu darboties, jo atdzesējamā objekta temperatūra pazeminās, iztvaikošanas temperatūra un zemais spiediens pakāpeniski samazināsies (izplešanās vārsts neveic nekādus regulējumus). Tas notiek tāpēc, ka dzesējamā objekta temperatūra pazeminās un siltuma slodze samazinās. . Šajā gadījumā to nevajadzētu sajaukt ar spiediena kritumu, kas nozīmē, ka šķidruma padeve nav pietiekama, lai atvērtu izplešanās vārstu, lai palielinātu šķidruma padevi. Tā vietā izplešanās vārsts ir jāaizver, lai samazinātu dzesēšanas kompresora enerģijas darbību.
10. Siltuma pārneses laukuma maiņas ietekme uz iztvaikošanas temperatūru
Siltuma pārneses laukums galvenokārt attiecas uz iztvaicētāja iztvaikošanas laukumu, un siltuma pārneses laukuma izmaiņas galvenokārt attiecas uz iztvaikošanas zonas lieluma izmaiņām. Pilnvērtīgā aukstumiekārtā iztvaikošanas laukums parasti ir fiksēts, bet reālajā darbībā nepietiekamas šķidruma padeves vai eļļas uzkrāšanās dēļ iztvaicētājā iztvaikošanas laukums pastāvīgi mainās. Iztvaikošanas laukuma palielināšanās un samazināšanās ietekme uz iztvaikošanas temperatūru būtībā ir līdzīga siltumslodzes pieauguma un samazināšanās ietekmei uz iztvaikošanas temperatūru. Palielinoties iztvaikošanas laukumam, paaugstinās iztvaikošanas temperatūra; kad iztvaikošanas laukums samazinās, iztvaikošanas temperatūra samazinās. Lai uzturētu nepieciešamo temperatūru, ir jānoregulē enerģijas un izplešanās vārsts, jāiztukšo un jāiztīra iztvaicētājs, lai saglabātu relatīvo līdzsvaru starp siltuma pārneses laukumu un dzesēšanas jaudu.
11. Sakarība starp iztvaikošanas spiedienu un iztvaikošanas temperatūru
Jo zemāks ir iztvaikošanas spiediens (zems spiediens), jo zemāka ir iztvaikošanas temperatūra.
Attiecība starp iztvaikošanas temperatūru un dzesēšanas jaudu ir šāda: ja aukstumaģenta plūsmas ātrums ir nemainīgs, jo zemāka ir iztvaikošanas temperatūra, jo lielāka ir temperatūras starpība ar siltuma slodzi (karstais gaiss) un lielāka dzesēšanas jauda. Citiem vārdiem sakot, jo zemāks ir iztvaikošanas spiediens, jo lielāka ir dzesēšanas jauda, ​​un tas pats aukstumaģents ar tādu pašu masu iztvaiko dažādās temperatūrās, un tā latentais iztvaikošanas siltums ir atšķirīgs. Jo zemāka ir iztvaikošanas temperatūra, jo lielāks ir latentais iztvaikošanas siltums un spēcīgāka siltuma absorbcijas spēja.
Kondensācijas temperatūra: 40 grādi, pārkaršanas pakāpe: 10 grādi, zemdzesēšanas pakāpe: 5 grādi un citi nosacījumi nemainīgi, iztvaikošanas temperatūras izmaiņu ietekme uz kompresora dzesēšanas jaudu, jaudu un COP.